Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Visu banku vietā būs viena

phpAw75t1AM-469x313

Latvija kā Eiropas Savienībā prezidējošā valsts atskaitās par maksimālu piepūli, lai saskaņotu noteikumus, kas padarīs Eiropas Investīciju banku (EIB) par vienīgo kreditori vismaz Latvijā, raksta NRA.lv

«ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomē (ECOFIN) panāktā vienošanās par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) regulas projektu ir būtisks Latvijas prezidentūras sasniegums, jo to izdevies panākt rekordīsā laikā – vien 56 dienās,» Latvijas panākumus daudzina finanšu ministrs Jānis Reirs un viņa preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

Latvijas pamatmērķis ir savas prezidentūras laikā panākt šīs regulas atbalstīšanu Eiropas Parlamentā un, kas jau būtu patiess brīnums, naudas dalīšanu no nosauktā Stratēģisko investīciju fonda.

Dokumentu saskaņošana Latvijas Finanšu ministrijai vedas daudz labāk nekā paskaidrošana, kas īstenībā tiek veidots – no kurienes fonds naudu ņems un kam to dos? Mazliet uzskatāmāku šo lietu padara norāde uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru kā visa pasākuma iniciatoru.

Fonda naudas izcelsme A. Jarocka latviskojumā aprakstīta šādi: «Jau ziņots, ka kopumā laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam tiks koncentrēts finansējums finanšu instrumentu veidā vairāk nekā 315 miljardu eiro apmērā, lai veicinātu privāto un publisko investīciju piesaisti ES dalībvalstu ekonomikas attīstībai.» Konkrētāku ziņu par naudas radīšanu ar «finansējuma koncentrēšanas» metodi nav, bet no esošo ziņu druskām veidojas tāda shēma, kāda Latvijā zināma kopš pagājušā gadsimta 90. gadu vidus ar Lainbankas skandālu. Tā būtu nemitīga vienas un tās pašas naudas apgrozīšana, iemaksājot to bankas (vai Lainbankas, vai EIB) pamatkapitālā, uz pamatkapitāla rēķina aizņemoties un aizdodot tiem, kuri iemaksās naudu bankas pamatkapitālā, lai banka varētu aizņemties un aizdot vēl vairāk tiem, kuri vēl vairāk iemaksās, utt. Ž. K. Junkera versijā ar šādu naudas grozīšanu varēšot 25 miljardus eiro pārvērst par 315 miljardiem. Iedomāties varētu vēl arī ko citu, ka nekas netiks grozīts, bet bezskaidrā nauda elektroniski aizsūtīta no Eiropas Centrālās bankas uz EIB ar eiro devalvāciju un inflāciju kā ekonomisko mācību klasikā aprakstītām sekām.

Tikpat nesaprotami ir tas, kā EIB atradīs finansējamus projektus, kurus iepriekš nav pamanījušas, t. i., atzinušas par atmaksāties spējīgiem neviena no tūkstošiem citu banku Eiropā un visā pasaulē. Bankas tagad visur aizdod ļoti piesardzīgi, lai gan maz pasaulē tādu vietu kā Latvija, kur bankas neaizdod vispār, ja jau banku kredītportfeļa atlikums Latvijā dilst jau kopš 2008. gada novembra. Visi pēc tam izsniegtie aizdevumi uzturējuši Latvijas ekonomiku tādā stāvoklī, kas nodrošina pakāpenisku visas atlikušās naudas evakuāciju.

Latvijas valdība ir palīdzējusi bankām, aizvietojot privātos kredītus ar valsts aizņēmumiem un valsts garantētiem aizdevumiem. Pirmajā acu uzmetienā EIB piesaistīšana šķiet kārtējais solis tajā pašā virzienā, bet A. Jarockis uzskatīja par nepieciešamu likt izsaukuma zīmi pie apgalvojuma, ka «Latvija neko neaizņemas! Dalībvalstis ir vienojušās par vispārējo vienošanos, kas paredz, ka projektu atlase notiks bez politiskās iejaukšanās – tos izvērtēs EIB». Ja vērtēšana notiks pēc stingri ekonomiskiem kritērijiem, tad Latvijas uzņēmumi no EIB saņems tieši to pašu neko, ko no daudzām bankām.

Arnis Kluinis

Pievienot komentāru