autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pavļuts: Jāveic apsteidzoši pārkārtojumi darba tirgū

„Latvijas ekonomika nākamajās dekādēs turpinās strukturāli mainīties par labu eksportējošām nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Lai sagatavotos un pielāgotos šīm izmaiņām, ir jāveic apsteidzoši pārkārtojumi darba tirgū”, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, Latvijā jau pašlaik pakāpeniski palielinās pieprasījums pēc darbaspēka. Tomēr nākotnē nevaram rēķināties ar strauju nodarbinātības pieaugumu, jo izaugsme lielākā mērā balstīsies uz produktivitātes kāpumu, liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotās vidējā (līdz 2020.gadam) un ilgtermiņa (līdz 2030.gadam) darba tirgus prognozes, kas izstrādātas, balstoties uz Ekonomikas ministrijas tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem.

Ministrija prognozē, ka vidējā termiņā, neveicot apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, saglabāsies jūtamas disproporcijas starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu. No vienas puses to noteiks neatbilstības starp darba tirgū pieprasītajām un piedāvātajām prasmēm, no otras – darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma reģionālās disproporcijas.

Vislielākais darbaspēka ar augstāko izglītību piedāvājuma pārsvars pār pieprasījumu var veidoties sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās. Disproporcija starp pieprasījumu un piedāvājumu šajā grupā 2020.gadā būs lielāka kā 2011.gadā. Apmēram 10% šādu speciālistu būs spiesti strādāt citā profesijā, kas neatbilst iegūtai izglītībai. Piedāvājums pārsniegs pieprasījumu arī tādās izglītības jomās kā humanitārās zinātnes un māksla, izglītība un pakalpojumi.

Savukārt citās izglītības jomās var nākties saskarties ar nepieciešamo speciālistu iztrūkumu – lai nodrošinātu tautsaimniecības vajadzībām atbilstoša darba spēka veidošanos, augstākajā izglītībā ir jāpalielina piedāvājums inženierzinātnēs, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, kā arī atsevišķās veselības aprūpes jomās.

Vislielākās problēmas atrast darbu būs iedzīvotājiem ar pamata vai vispārēju vidējo izglītību, t.i. bez apgūtām prasmēm kādā no profesijām. Šādi iedzīvotāji nākotnē varētu veidot pusi no kopēja bezdarbnieku skaita.

Vidējā izglītībā pašlaik mainās audzēkņu skaita sadalījums starp vidējo profesionālo un vidējo vispārējo izglītību, tomēr, lai vidējā termiņā novērstu iespējamās disproporcijas darba tirgū, izmaiņām par labu vidējai profesionālai izglītībai ir jānotiek straujāk.

Vidējā profesionālajā izglītībā jāpalielina piedāvājums lauksaimniecības speciālistu sagatavošanā, metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu speciālistu sagatavošanā, rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori sagatavošanā, kā arī atsevišķu pakalpojumu nozaru speciālistu sagatavošanā – informācijas apstrādē, viesnīcu, restorānu un tūrisma jomā, u.c.

„Jauniešiem, domājot un pieņemot lēmumus par savu nākotnes profesiju, jāapzinās, ka ekonomika nepārtraukti mainās. Šodien mēs vēl nezinām, kādus speciālistus tirgus prasīs rīt vai parīt, tomēr diezgan droši varam teikt, ka pieprasījums pēc ražošanas tehnoloģiju speciālistiem, inženieriem un citiem eksakto zinātņu profesionāļiem pieaugs. To varam vērot jau tagad. Vienlaikus ne tikai jauniešiem, bet arī jau darba gaitas sākušajiem ir jābūt gataviem dzīves laikā mainīt savu nodarbošanos atbilstoši izmaiņām ekonomikā. Viena no šodienas lielākajām vērtībām darba tirgū ir starpdisciplināras zināšanas, spēja piemēroties jauniem apstākļiem, būt gatavam mācīties, apgūstot jaunas prasmes un zināšanas,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Ņemot vērā darba tirgus, demogrāfijas un ekonomikas attīstības prognozes, Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir jāuzlabo dažādu institūciju sadarbība darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu īstenošanā, nodarbinātības politika ir jāpārorientē no bezdarba apkalpošanas uz nodarbinātības veicināšanu.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas skatījumā ir jāveicina darba devēju aktīva līdzdarbošanās potenciālā darba spēka kvalitātes pilnveidošanā (prakses vietas, līdzdalība izglītības programmu izstrādē, aktīvās darba tirgus politikas pasākumi). Tāpat jāpilnveido mūžizglītības sistēma, lai novērstu jau pašlaik pastāvošās neatbilstības darba tirgū un mazinātu strukturālā bezdarba riskus, kā arī jāatgriež izglītības sistēmā jauniešus, kuri nav ne apmācībās, ne nodarbinātībā, kvalifikācijas un prakses iegūšanai.

1 komentārs

  1. Eksperti prāta un citu vētru rezultātā nonākuši „atklājuma” degmorāfija pēc ekspertu(!!!) domām ir viens no trim būtiskākajiem valstsilgtermiņa attīstības (un valsts pastāvēšanas, ja kas) jautājumiem līdzās izglītības kvalitātes uzlabošanai un sociālajai drošībai. Šis nu ir secinājums paēdušas reitumu sabiedrības garā. Nav prātīgi nodot pilnīgi visu sociālo drošību valsts rokās. Lai atceramies neseno (s)eksperimentus ar soc budžetu , ko Godmanis iepludināja Parex bankas glābšanā, Jaunā Laika pensiju cirpšanas sāgu un pašreiz (banku lobija valdībai piespēlēto ) muļļāto otro pensija līmeni, lai nonāktu pie secinājumu, ka uzstādījums -„vecāki bērnus audziniet un skolojiet paši par saviem līdzekļiem , bet valsts (ne jūsu bērni) vecumdienās parūpēsies par pensionāriem” nestrādā”. Un nestrādā tāpēc , ka nevienai no pusēm nav jāatbild par gala rezultātu ,. Jo (1) valsts savus solījumus var neturēt, un (2) vecāki savus bērnus var neaudzināt „pēc labākās sirdsapziņas”, ( bet, piemēram, štampot ( bērnus) vien pabalstu saņemšanai. Līdz ar to patiess ir Scenariji.lv rakstā viena no degmorāfijai veltītās diskusijas dalībniecēm paustais – Bērnus audzināt ir grūti un dārgi, . Tāpēc cilvēki, ja vien tas ir iespējams, cenšas, lai viņiem būtu pēc iespējas mazāk bērnu. Daudz bērnu ir tikai tiem, kam a) nav pietiekošu zināšanu, lai izsargātos; b) no bērnu skaita atkarīga labklājība; c) kas pieturas pie kādas daudzbērnu ideoloģijas. „Latvijā cilvēki ir izglītoti, bērnu skaits labklājību ietekmē tikai negatīvi un arī daudzbērnu ideoloģijas nav”tā eksperti.Un skat atbildes degmorāfijas problēmai meklējamas vien mainot uzstādījumus, proti, bērni ir ieguldījumus nākotnē , ne pgrūtinājums. Vecāku un arī valsts labklājība, pastāvēšana un attīstība atkarīga no bērniem. Pensijas un piepampušais soc_budžets, ko administrē godmaņ-un-jaunālaika-veidīgie, kas to var iegrūst PAREX vai SVF rīklē ir jāaizmirst. Valstij jāgarantē cienīgu dzīvi vecumdienās tiem,. kam šodienir 40 un vairāk gadu. Tiem kam 21 gads ir jārūpējas par sevi pašiem. No valsts puses jāiekasē bezbērnu nodoklis, bet 21gadienieku labklājībai galvenokārt jābalstās bērnu skaitā un kvalitātē. JA bērnu nav – vecumdienās nabagmāja. J bērni narkomāni vai sliņķi – tad arī vecākiem vecumdienas atbilstošas. Ja bērnu vairāk un tie pie labas izglītības un veselības, tad vecākiem vecumdienas nodrošinātas. Un atkritīs tad runas par alternatīviem dzīvesveidiem zilo brālību , mozaīkām , streipiņiem cilvēktiesībām, migrantiem, kas tik vien kā saņem soc pabalstus.

Pievienot komentāru