Tweet |
|
No Saskaņas Eiropas Parlamentā ievēlētais Andrejs Mamikins brīdina, ka 250 patvēruma meklētāji, kurus Latvija piekritusi uzņemt, nebūt nebūs vienīgie, kā to sola valdība. Vai tā patiešām būs, lielā mērā ir atkarīgs no mums un Eiropas Savienības lielvarām. Kategorisku noliegumu šai versijai mūsu eiroparlamentārieši nepauž.
A. Mamikins uzskata, ka Latvijai ne pārāk tālā nākotnē nāksies uzņemt līdz pat 4000 patvēruma meklētāju no Ziemeļāfrikas un Afganistānas. Atgādinot Eiropas Savienības un NATO līdzatbildību, radot situācijas, kuru dēļ bēgļi meklē labāku dzīvi Eiropā, viņš tomēr piekrīt, ka solidaritātes vārdā Latvijai jāuzņem šie bēgļi. A. Mamikinam vien netīk, ka valdība, viņaprāt, maldina sabiedrību.
Līdzīgās domās ir arī no Zaļo un zemnieku savienības Eiropas Parlamentā ievēlētā Iveta Grigule. «Viņa prognozes ir diezgan precīzas. (..) Tas ir tāds pieradināšanas jautājums, no kvotām mēs nekur neliksimies,» atsaucoties uz jau tā lielu traci sacēlušajiem 250 patvēruma meklētājiem, saka politiķe.
Viņa skaidro, ka Eiropas Parlaments, demonstrējot, ka vēlas kvotas, ir nobalsojis par aicinājumu Eiropas Komisijai izstrādāt attiecīgu normatīvo aktu, kas brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu vairs nepieļautu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības tempus jaunu normatīvo aktu izstrādē, pēc viņas domām, pēc diviem trim gadiem dalībvalstīm uzņemamo patvēruma meklētāju kvotu definējošais normatīvais akts būs izstrādāts un Latvijai būs ar to jārēķinās. Kvotu izstrādē tikšot ņemta vērā gan dalībvalsts platība, gan ekonomiskais stāvoklis, gan citi aspekti.
I. Grigules pārstāvētais politiskais spēks vismaz pagaidām kategoriski iebilst pret lielāka bēgļu skaita uzņemšanu. «Mēs esam pret, neuzņemsim ne dvēseli,» saka Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
A. Mamikina un I. Grigules ar valdības vēlētājiem apsolīto konfliktējošā prognoze ņemta no Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, iekšlietu un tieslietu komitejas 17. jūlija balsojuma. Līdz ar citiem jautājumiem komiteja aicina Eiropas Komisiju izstrādāt jaunus mehānismus, kuros būtu paredzēts daudz lielāks uzņemamo bēgļu skaits, turklāt to uzņemšanu nevajadzētu pakļaut brīvprātības principam.
Patiešām, šādu nostāju atbalstījuši 42 no 56 komitejas locekļiem.
Komitejā kā aizstājējs strādājošais no Vienotības Eiropas Parlamentā ievēlētais Artis Pabriks gan atgādina, ka par šo rezolūciju septembrī vēl jābalso visam parlamentam. Pat pieņemot, ka komitejas balsojums proporcionāli ataino arī visa parlamenta balsojumu, galavārds būs sakāms Eiropas Savienības Padomei, kurā bez visu dalībvalstu akceptēta kompromisa nekas netikšot izlemts. «Arī padomē nav vienprātības par kvotu nepieciešamību,» saka A. Pabriks un piebilst, ka padomei parlamenta rezolūcija nebūs saistoša.
Zinot, ka gan Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, gan Eiropas lielvara Vācija ir ieinteresēti kvotu sistēmā, var pieņemt, ka idejas pretinieki ļausies kādam vilinošam piedāvājumam un savas pretenzijas atsauks. Tomēr arī pretinieku pusē ir pietiekami spēcīgi spēlētāji, Franciju ieskaitot, lai droši varētu prognozēt abu interešu sadursmes rezultātus. «Tas iznākums nav īsti skaidrs,» NRA.lv saka A. Pabriks.
Lai sagatavotos savu interešu aizstāvībai, Latvijai esot rūpīgi jāstrādā pie savas iekšpolitikas un jāveido alianses ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. «To mēs Briselē esam mazliet nokavējuši,» neslēpj politiķis.
Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka Latvijai nevajadzētu satraukties par šo 250 bēgļu uzņemšanu, bet censties gūt nākamajiem gadiem nepieciešamo pieredzi integrācijā un asimilēšanā, jo patvēruma meklētāju Latvijā jebkurā gadījumā kļūšot tikai vairāk.
Jānis Lasmanis
Tweet |
|