autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Skaidras naudas aizliegums “uz jautājuma zīmes”

Ministru kabineta iecere aizliegt fiziskām personām lietot skaidru naudu nekustamā īpašuma darījumos un pērkot lietotas automašīnas sastapusies ar asiem sabiedrības iebildumiem, un arī tiesību eksperti norāda uz šāda aizlieguma pretrunu ar personas brīvībām. No valsts budžeta likumprojekta paketes attiecīgie grozījumi izņemti, un pirmdien par tiem vēlreiz spriedīs koalīcija.

Finanšu ministrija skaidras naudas aizliegumu ir iestrādājusi grozījumos likumam Par nodokļiem un nodevām. NRA.lv jau vēstīja, ka valstī iecerēts plats solis uz skaidras naudas likvidāciju, jo tā paģēr starptautiskie uzraugi.

Pakalpojums bankām

Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, būtu aizliegts pirkt un pārdot nekustamo īpašumu par skaidru naudu. Savukārt mašīnas par īstu naudu būtu atļauts pirkt tikai līdz 1500 eiro vērtībai. Tātad ļoti vecas, sagrabējušas vai dauzītas. Ja darījumā būtu iesaistītas juridiskas personas, šis limits būtu mazliet augstāks, proti, 3000 eiro.

Faktiski ar šādu ierobežojumu iedzīvotājiem tiktu aizliegta skaidras naudas krāšana lielākam mērķim, turklāt šī nauda tiktu pakļauta papildu izdevumiem un riskam, glabājot to bankās. Kā piemēru te var minēt ABLV banku, kuras noguldītāji jau pusotru gadu nevar piekļūt saviem noguldījumiem, jo banka nolēmusi pašlikvidēties, bet procedūra iestrēgusi. Var minēt arī vienkāršāku piemēru – Swedbank 7. martā, iepriekš nebrīdinot klientus, uz vairākām stundām pārtrauca internetbankas, mobilās lietotnes, karšu un bankomātu darbību. Šis gadījums labi nodemonstrēja, ka skaidra nauda banku tehnoloģisku problēmu gadījumos ir neaizstājams un daudz uzticamāks norēķinu līdzeklis.

Katrs var būt noziedznieks

Iemesli, kādēļ valdība nolēma vērsties pret skaidras naudas lietošanu, ir divi. Pirmais un nopietnākais ir Eiropas Padomes banku uzraudzības iestādes Moneyval pavēle. Tās ieskatā skaidras naudas aprite radot paaugstinātus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus valstij. (Tāda pati vēsts nodota arī Lietuvai.) Banku sektora reputācijas krīzes dēļ valdība ir gatava pildīt jebkādas sadarbības partneru prasības, tostarp pieņemt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir potenciāls netīrās naudas atmazgātājs un finansē teroristus. Otrs iemesls skaidras naudas aizliegumam ir pieņēmums, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs skaidru naudu saņem aploksnē, bet, pārdodot un pērkot nekustamo vai kustamo īpašumu, viņš apzog valsti.

Šāda pieeja ir netaisnīga pret godīgiem nodokļu maksātājiem, kas neapšaubāmi ir vairākumā. Turklāt, kā norādījuši juristi, tostarp arī tiesībsargs, aizliegums lietot skaidru naudu aizskar personas privāto dzīvi, aizskar tiesības tikt neizsekotai un arī personas tiesības uz īpašumu. Kopumā aizliegums tikai imitētu cīņu ar ēnu ekonomiku, jo būtu vērsts nevis pret noziedzniekiem, bet ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Budžetā būšot robs

Ir politiķi, kas šos argumentus sadzirdējuši vai vismaz nobijušies sabiedrības pretreakcijas dēļ kļūt nepopulāri. Kā ziņo Jaunie konservatīvie, koalīcijā panākta vienošanās, ka grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām tiks izņemti no budžeta paketes pirms izskatīšanas otrajā lasījumā. «Šobrīd piedāvātais valdības variants ietver sevī būtiskus ierobežojumus, tiesību aizskārumus un milzu neērtības, kas var rasties Latvijas iedzīvotājiem, ja viņi nedrīkstētu veikt skaidras naudas darījumu vairāk par 3000 eiro. To nevar argumentēt ar ēnu ekonomikas apkarošanu, jo šāds solis nebūs efektīvs,» teikts partijas paziņojumā.

Budžeta likumu pakete pašlaik atrodas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tās vadītājs Mārtiņš Bondars vakar Neatkarīgajai apstiprināja, ka līdz vakaram tiek gaidīti deputātu priekšlikumi arī attiecībā uz skaidras naudas ierobežošanas ieceri. Pēc tam šis jautājums tikšot skatīts pirmdien koalīcijas sadarbības padomē. Sarežģījums gan ir apstāklī, ka Finanšu ministrija budžeta projektā jau iestrādājusi ienākumus no ēnu ekonomikas apkarošanas, samazinot skaidras naudas apriti. Ja šī pozīcija tiek ņemta laukā, budžetā veidosies robs.

No otras puses – godīgie Latvijas iedzīvotāji nav vainojami pie tā, ka valdībai nesekmējas blēžu ķeršana. Un arī skaidra nauda pati par sevi nav slikta, bet ir cilvēki, kas to lieto sliktiem mērķiem. Viņi tad arī Kariņa valdībai jāapkaro.

Imants Vīksne

Foto: Pexels

Pievienot komentāru