Tweet |
|
Valsts kontrole (VK), izvērtējot Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā budžeta izlietojumu, secinājusi, ka ministrijas šos līdzekļus tērējušas citām vajadzībām, vēsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Šogad VK īpašu uzmanību pievērsa jautājumam, vai Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (Prezidentūra) finanšu izlietojums ir bijis pamatots un mērķim atbilstošs. Kā norāda VK, ir ministrijas, kuras šo finansējumu lietojušas disciplinēti un atbildīgi, piemēram, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija. Tomēr dažos resoros piešķirtā nauda iztērēta savu pamatfunkciju nodrošināšanai, kā, piemēram, paaugstināta darbinieku atlīdzība, remontētas telpas, veiktas ar Prezidentūru nesaistītas iegādes, kā arī intensificēti ārzemju komandējumu grafiki.
2014.gadā dažādiem Prezidentūras pasākumiem piešķirti ievērojami līdzekļi – 47,5 milj. EUR, no kuriem tika izlietoti 76% jeb 36,3 milj. EUR. Lielāko daļu – 19,6 milj. EUR jeb 54% no 2014.gada izlietotajiem līdzekļiem – ir iztērējusi Ārlietu ministrija. Revidenti atklāja, ka tā 387 654 euro ir izlietojusi pamatdarbības nodrošināšanai, tērējusi naudu ārkārtas remontdarbiem vēstniecībās, automašīnu, mēbeļu un elektropreču iegādei, tādējādi palielinot Prezidentūras izdevumu apmēru.
Ārlietu ministrija bez pamatota un detalizēta izvērtējuma ir vienojusies ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi” par nomas maksas palielinājumu apsaimniekošanas izdevumu segšanai Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES, rezultātā Ārlietu ministrija ir samaksājusi par 169 664 euro vairāk, nekā ir bijuši faktiskie apsaimniekošanas izdevumi.
Ārlietu ministrija nav vienīgā, kas centusies maksimāli „apgūt” Prezidentūrai piešķirtos līdzekļus. Finanšu revīzijās, veicot izlases veida pārbaudes, desmit resoros ir konstatēts, ka arī citas iestādes nav ievērojušas tiesību aktus un plānošanas dokumentus, norāda VK.
VK arī konstatēja gadījumus, kad institūcijas, neievērojot Publisko iepirkumu likuma normas, ir ierobežojušas piegādātāju brīvu konkurenci un radījušas valsts budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas risku. Tā, piemēram, NEPLP un VARAM, sadalot pakalpojuma iepirkumu daļās, ir izvairījušās no iepirkuma procedūras veikšanas 238 tūkst. EUR apmērā, bet Ārlietu ministrija, kā arī Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādes nav veikušas iepirkuma procedūras par viena veida pakalpojumu vai preču iegādi par kopējo summu 303 tūkst. EUR.
Finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes institūcijās veiktas ar mērķi pārbaudīt, vai to 2014.gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ministriju un iestāžu finansiālo stāvokli un vai tie ir sagatavoti atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Tweet |
|