[1] Neraugoties uz satraukumu, ko pirms trim mēnešiem raisīja Saeimas balsojums, ar kuru par jauno Valsts prezidentu tika ievēlēts Andris Bērziņš, jau tagad jaunā valsts vadītāja darbu pozitīvi vērtē gandrīz 41% Latvijas iedzīvotāju.
Jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa darbību pašlaik pozitīvi vērtē 13%, bet drīzāk pozitīvi – 27,9% aptaujāto, liecina Latvijas faktu veiktā aptauja. Augstāku novērtējumu valsts augstākajai amatpersonai snieguši gados vecāki cilvēki, bet zemāku – jaunieši. Tāpat sociologi secina, ka pozitīvāk prezidenta veikumu vērtē cilvēki ar augstāko izglītību, bet negatīvāk – ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību.
Latvijas faktu vadītājs Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo [2] neslēpa, ka Valsts prezidenta postenis, lai arī būdams vairāk reprezentatīvs, tomēr vienmēr ir raisījis sabiedrības cieņu un salīdzinoši augstu novērtējumu ikvienai personālijai, kas to ieņem. Jāatgādina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū divu prezidentūru laikā ļoti populāra bija Vaira VīķeFreiberga – viņas popularitātes reitings svārstījās no 70 līdz 85%. Smags prezidentūras sākums bija Valdim Zatleram, ko ietekmēja gan kukuļu skandāls, gan diskusija par savdabīgo prezidenta kundzes Lilitas Zatleres ietekmi uz valsts vadītāju, kā arī virkne citu traipu amatpersonas biogrāfijā. A. Freimanis uzskata, ka sīkas nebūšanas nespēj ietekmēt prezidenta reitingu, jo «augsta prestiža aizmetnis ir iebūvēts jau pašā Valsts prezidenta amatā. Pašos pamatos sabiedrības cieņa ir veltīta šim krēslam, ne tik daudz konkrētajam cilvēkam. Un tikai ar laiku, izvērtējot attiecīgās personas veikumu, sāk veidoties arī viedoklis par viņu pašu». Viņš atgādināja, ka V. Zatlers prezidenta postenī startēja ar reitingu, kas praktiski bija pietuvināts nullei, un vairākus gadus nespēja iekarot sabiedrības simpātijas. Pēc vēsturiskās vizītes Maskavā viņa reitings jūtami uzlabojās, turklāt pamatā uz krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju rēķina. Otrs lūzuma punkts bija 28. maija aicinājums atlaist Saeimu, pēc kura V. Zatlera reitings sasniedza neredzētus augstumus.
Komentējot A. Bērziņa reitingu, sociologs atzina: pagaidām jaunais prezidents vēl nav paguvis izdarīt neko aplamu, lai kompromitētu augsto posteni, tādēļ viņa reitings esot tieši tik augsts, cik Valsts prezidenta postenim. Eksperts A. Bērziņa rīcībā tomēr saskata aizmetņus, kas tuvākajā laikā varētu viņa reputāciju paaugstināt vēl jūtamāk. «Andris Bērziņš nedzīvo Jūrmalas rezidencē, kura pēc dārgo mēbeļu skandāla ieguvusi negatīvu pieskaņu. Viņš nepārvietojas pa Rīgu ar tādu eskorta troksni, kā to mēdza darīt Valdis Zatlers. Viņš savu algu novirza Latvijas skolām, ietur tolerantu distanci pret atlaisto Saeimu, nebaidās paust konkrētus un stingrus viedokļus. Visi šie mazie žesti tomēr liecina par diametrāli pretēju attieksmi pret amatu, nekā tas bija Valdim Zatleram. Domāju, ar laiku šāda stratēģija nesīs augļus arī konkrētu reitingu izteiksmē,» prognozēja politologs.