autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Vienosies par progresīvā nodokļa augstāko likmi

Pirmdien, 3.jūlijā, valdību veidojošās partijas vēlreiz iecerējušas apspriest progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa augstākās likmes piemērošanu.

Valdība jau panākusi vienošanos, ka ar augstāko likmi tiks aplikti ienākumi virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Sākotnēji tika piedāvāts šos ienākumus aplikt ar 31% lielu likmi, bet pēc tam Finanšu ministrija piedāvāja šo likmi noteikt 33,5% apmērā, tādējādi to pielīdzinot līdzšinējai solidaritātes nodokļa likmei. Pēc FM aprēķiniem, arī šāda paaugstināta likme būtisku ietekmi uz lielo algu saņēmējiem neatstās, jo to piemēros tikai tai ienākumu daļai, kas pārsniegs robežlielumu.

Tomēr pret šādu piedāvājumu iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka ar jauno nodokļu reformas ieviešanu motivācija palikt nodokļu sistēmā tiem, kuru ieņēmumi gadā pārsniedz 55 000 eiro, noteikti samazinātos, ja saglabājas arī pērn ieviestais solidaritātes nodoklis.

Viņa uzsvēra, ka patreiz nodokļu reforma ir zemo izmaksu un mazo algu veicināšanai. “Te ir retoriskais jautājums, vai mēs tiešām gribam lepoties, ka Latvija ir lēto izmaksu un mazo algu paradīze. Nē, mēs gribam, lai vidējā alga būtiski neatpaliktu no vidējās algas Eiropā,” sacīja LDDK ģenerāldirektore.

LDDK apsver iespēju savu atbalstu nodokļu reformai atjaunot tad, kad valdībai būs skaidrs plāns un termiņi par to, kā tiks risināta nevienlīdzība un apkarota ēnu ekonomika.

Kā jau vēstīts, pirms nedēļas panākta vienošanās arī, ka no nākamā gada tiks ieviests progresīvs iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Kopumā plānotas trīs ienākuma nodokļa likmes – 20%, 23% un 31% apmērā. Ar augstāko paredzēts aplikt ienākumus, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā.

Tikmēr vislielāko sašutumu šis lēmums izraisījis uzņēmēju vidū, kas sola pašreizējo nodokļu reformas piedāvājumu neatbalstīt. “Tā ir iepriekšējo solījumu neturēšana un “zivju ķeksēšana ārā no zivju zupas””, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRL) līderi. Viņi ir pārliecināti, ka gaidāma jauna ekonomiskā krīze un premjers Māris Kučinskis lēmumus pieņēmis “Vienotības” spiediena dēļ, lai saglabātu valdības stabilitāti.

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru