autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns pārpildīts par 48 miljoniem

Šī gada deviņos mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumi bija par 49 miljoniem eiro lielāki nekā plānots, sasniedzot 100,8% no plāna, ceturtdien LTV raidījumam “Rīta panorāma” atklāja dienesta vadītājas pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā.

Viņa norādīja, ka salīdzinot ar 2015. gada deviņiem mēnešiem, nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 7,4%, un tas ir lielākais pieaugums pēdējo trīs gados. (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 4,5 %, 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,9 % un 2013.gada attiecīgajā periodā – 5,8 %).

Vissliktāk veicies ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, kas šī gada deviņos mēnešos no plāna atpalika par 1,1%, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi no plāna atpalika par 1,2%.

Lielāki nekā plānots bijuši uzņēmumu ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa ieņēmumi.

VID jau informēja, ka pēc apjoma lielākais ieņēmumu pieaugums ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 48,56 milj. EUR jeb 8,2 %. To galvenokārt nodrošināja akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanās skaidrojama gan ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, gan patēriņa palielināšanos.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 5,2 %, kas ir lielākais pieaugums pēdējo trīs gadu laikā.

Lai gan šī gada deviņos mēnešos ir neliela pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde, tomēr salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šogad palielinājušies par 5,7 %, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā gadā.

VID norāda, ka, plānojot kopbudžeta ieņēmumus, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums (faktiskajās cenās) 2016.gadā tika prognozēts 5,2% apmērā. Bet investīciju sarukšana, kas saistīta arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas kavēšanos, lielā mērā samazināja iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā 1.pusgadā IKP (faktiskajās cenās) ir tikai par 2,5% lielāks nekā 2015.gada 1.pusgadā. Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka paredzētais ekonomikas pieauguma temps netiks sasniegts, kas negatīvi ietekmē PVN plāna izpildi.

Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru