Latvijai, iespējams, būs jāatsakās no personas koda pirmās daļas

Personas koda daļu, kas satur cilvēka dzimšanas datumu, var šodien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šāda iespēja tika pieļauta Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu diskusijā par uzņēmumu amatpersonu un kapitāldaļu turētāju personas datu aizsardzību. Situācija, kad Latvijā personas koda pirmā daļa satur datus par vecumu, ir vērtējama kā personas datu aizsardzības pārkāpums. Šo faktu nenoliedza arī Valsts datu inspekcijas direktore Signe Plūmiņa. Latvijai agrāk vai vēlāk no identifikatora – personas koda pirmās daļas – nāksies atteikties, to aizstājot ar citu unikālo identifikatoru, raksta NRA.LV.

Personas datu aizsardzības kontekstā būtiski ir ne tikai konkrētās personas vārds, uzvārds un adrese, bet arī personas kods, atzina personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris. Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā. Tiesa gan, pēc Valsts datu inspekcijas direktores atzinuma, Latvijā ir arī cilvēki, kuru personas koda pirmā daļa neatbilst dzimšanas datiem. Vairāku ārvalstu iedzīvotāju personas kodi nesatur cilvēka dzimšanas datus, bet Ungārijā, pēc eksperta teiktā, personas kodu nav vispār.