Vakar, 13.janvārī, stājās spēkā grozījumi Tūrisma likumā, kas precizē kompleksā tūrisma pakalpojuma definīciju, nosakot, ka tas ir tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš sagatavots iepriekš vai pēc klienta pieprasījuma, attiecas uz periodu, kas ir garāks par 24 stundām, un ietver diennakts izmitināšanu vai vismaz divus no šādiem tūrisma pakalpojumiem – transportu, izmitināšanu, citu tūrisma pakalpojumu, kas nav transporta vai izmitināšanas palīgpakalpojums un aizņem proporcionāli lielāko daļu no tūrisma pakalpojumu apvienojuma.

Vienlaikus tika precizēta tūrisma operatora definīcija, nosakot, ka tas ir komersants, kas organizē tūrisma pakalpojumu sniegšanu Latvijā vai ārvalstīs un šos pakalpojumus piedāvā vai pārdod klientiem tieši vai ar tūrisma aģenta starpniecību, savukārt, komersants, kas tūrisma operatora vārdā uz pilnvarojuma vai cita civiltiesiska līguma pamata piedāvā vai pārdod tūrisma operatora sagatavotos tūrisma pakalpojumus, ir tūrisma aģents.

Tāpat ir paredzēts izveidot tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datu bāzi, kas būs informatīva platforma klientiem, lai pārliecinātos par tūrisma pakalpojuma sniedzēja darbības tirgū legalitāti, kā arī sniegs vispusīgu informāciju par situāciju tirgū, kas ir nozīmīgi tirgus kontroles un turpmākas attīstīšanas nodrošināšanai.

Atgādinām, ka no vakardienas, 13.janvāra, līdz ar grozījumu Tūrisma likumā stāšanos spēkā tiek atcelta arī prasība par tūristu gidu obligāto sertifikāciju, kas samazinās administratīvo slogu un veicinātu uzņēmējdarbību tūrisma nozarē.

Grozījumi Tūrisma likumā paredz tiesības vietējai pašvaldībai savas teritorijas ārtelpā noteikt tūrisma objektus un apskates vietas, par kurām vispusīgu informāciju var sniegt tikai savu profesionālo kvalifikāciju apliecinājis tūristu gids. Konkrētās pašvaldības kompetencē arī ir izdot savus saistošos noteikumus, kuros tiek reglamentēta tūristu gida profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas kārtība. Tomēr, pašvaldībām, izstrādājot šādus saistošos noteikumus, ir jāievēro Eiropas Savienības normas un Latvijas kā dalībvalsts saistības, kas attiecas uz iekšējā tirgus jautājumiem.