Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājums, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām Vienotība pārkāpusi partiju finansēšanas noteikumus, kā rezultātā politiskajam spēkam var tikt liegts valsts finansējums, pašā partijā devis spēku marginālām idejām par partijas vadības maiņu. Politikas eksperti un Vienotības pārstāvji gan uzskata, ka partijas liberālākajiem locekļiem ar savu vadību nāksies samierināties līdz tās pārvēlēšanai ierastajā kārtībā, raksta portāls NRA.lv [1].
Pagājušajā nedēļā publiskajā telpā nonāca informācija, ka KNAB konstatējis – vairākas personas, kas pirms vēlēšanām reklamējušas konkrētus Vienotības kandidātus, nevar tikt uzskatītas par trešajām, ar partiju nesaistītām personām, jo reklāmas klipi veidoti centralizēti, visticamāk, ar partijas ziņu. Vienotība šo biroja lēmumu pārsūdzējusi tā priekšniekam Jaroslovam Streļčenokam. Ja arī viņš uzskatīs, ka trešās personas reklāmas klipus nav finansējušas par savu naudu, bet gan partijas kandidātu, tad Vienotība līdz nākamajām vēlēšanām var nesaņemt valsts finansējumu – aptuveni 140 000 eiro gadā.
Tas politiskā spēka liberālākajā spārnā radījis pārdomas par to, vai Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai nevajadzētu uzņemties par to atbildību un atstāt savu amatu, vietu dodot kādam citam politiķim. Šāda pozīcija tiek argumentēta ar faktu, ka S. Āboltiņa ir atbildīga par šo politiķu uzņemšanu Vienotības sarakstā, bet viņa tāpat kā citi zinājusi, ka konkrētie politiķi, arī būdami vēl Zatlera Refomu partijas (ZRP) sastāvā, organizējuši personīgās priekšvēlēšanu kampaņas, kā rezultātā ZRP tika liegts valsts finansējums.
Tomēr, neraugoties uz to, ka informācija par neapmierinātajiem ar S. Āboltiņu partijas vadībā regulāri tiek tiražēta masu medijos, situācija neesot ne tuvu bīstama S. Āboltiņas pozīcijām. Par to liecinot arī aizvadītās Valsts prezidenta vēlēšanas, kad S. Āboltiņas noteiktajam kursam (pēc Egila Levita izkrišanas no vēlēšanām balsot par Raimondu Vējoni) sekoja pārliecinošs E. Levita atbalstītāju skaits, tikai divām deputātēm – Ilzei Viņķelei un Lolitai Čigānei – nemainot savu izvēli. Turklāt Vienotības pragmatiķi saprotot, ka S. Āboltiņas izmešana no partijas vadītājas krēsla situāciju nemainīšot.
«No tā jau tā nauda neatgriezīsies. Šī situācija ir tāda, kur katram jāsaprot partijas ieguvumi. Ja šie cilvēki nebūtu kampaņojuši, varbūt Vienotībai būtu mazāk balsu. Ir jāsaprot, ka ieguvēji tagad ir ne tikai šie indivīdi, bet arī pati Vienotība,» saka politologs Filips Rajevskis.
Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis atklāj, ka partijai tas nebija viegls lēmums – uzņemt savās rindās cilvēkus, kas ar savu darbību iepriekš parādījuši, ka nav komandas spēlētāji, taču politiskais aprēķins partijas vadībai licis uz šiem faktiem pievērt acis.
«Mēs visu laiku sludinājām, ka esam par labēji centrisko politisko spēku apvienošanu… Turklāt bija jārēķinās, ka šo personu pievienošanās citiem politiskajiem spēkiem varētu nenākt par labu mums,» atzīst politiķis. Tāpēc Vienotība nolēmusi riskēt, bet tagad vērtēt, kā būtu bijis, ja partija būtu rīkojusies citādi, neesot jēgas.
To, ka valsts finansējuma zaudēšanas gadījumā Vienotībai būs grūti, neslēpj arī līdzīgo likteni piemeklējušās bijušās ZRP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Taču viņš norāda, ka pieredzējušai un spēcīgai partijai šāds likteņa pavērsiens būs daudz vieglāk pārdzīvojams, nekā tas bija ZRP. Arī viņa kādreiz pārstāvētās partijas neveiksmīgais starts politikā neesot ne mazākajā mērā saistāms ar valsts finansējuma zaudēšanu.
Jānis Lasmanis