Nākamā gada plānā ir palielināt par 15,3 miljoniem eiro vecāku pabalstos izmaksājamo naudas summu, kaut gan bērnu šogad dzimst mazāk nekā pagājušajā gadā.
Politiķi un valsts amatpersonas cenšas vispār nepieminēt demogrāfiskos jautājumus valsts 2016. gada budžeta projekta kontekstā. Pārāk acīm redzami ir tas, ka šis budžeta projekts ir vērsts uz dzimstības ierobežošanu, jo mazāk piedzimušu bērnu mazinās valsts izdevumus un ļaus valdībai atskaitīties saviem kreditoriem par budžeta deficīta noturēšanu atļautajās robežās. Kā NRA.lv [1] jau norādīja 4. septembra publikācijā Iztrūkums budžetā būs jāsedz grūtniecēm, Laimdotas Straujumas valdības izvēlētā demogrāfiskā politika ir konsekventa tādā nozīmē, ka ģimenēm vienlaikus tiek atņemti ienākumi no nodokļu atlaidēm par nestrādājošām māmiņām un finansiāls atbalsts bērnu aprūpei par vecāku darba laiku.
Finanšu ministrija (FM) izskaidroja nodokļa atlaižu atcelšanu grūtniecēm un tālāk ar bērna kopšanu aizņemtām māmiņām vai citām personām ar to, ka «personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties nestrādāt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta». Konkrētos gadījumos šajā brīdinājumā var ietvert konkrēto nestrādāšanas iemeslu: «Personas, kuru mājsaimniecības finansiālā situācija ir tik laba, ka tās var atļauties dzemdēt, šajā ekonomiskajā situācijā nebūtu papildu nodokļu atvieglojumu veidā jāatbalsta.» Šāda domu gaita ir pamanāma vismaz pēdējos 200–300 gadus, kopš apmēram vienā laikā un vienu un to pašu iemeslu dēļ Eiropā sāka gan pieaugt iedzīvotāju skaits, gan attīstīties tagadējā publicistika. Arī Latvijā ir ļoti skaļi pārstāvēts viedoklis, ka visi izdevumi par bērniem jāsedz viņu vecākiem, nevis citiem nodokļu maksātājiem. Latvijas valsts iestādes līdz šim ir centušās tādus lozungus neizplatīt, lai dzimstība nesaruktu no tagadējiem 20 000 jaundzimušo gadā līdz 200–2000 jaundzimušajiem gadā.
Kad budžeta projekta popularizēšanas pasākumā finanšu ministrs Jānis Reirs un visa ministrijas vadītāju komanda bija norunājuši apmēram stundu bez neviena vārda par dzimstības veicināšanu u. tml., medijam radās iespēja palūgt, lai viņi šai tēmai tomēr pievēršas. FM valsts sekretāre Baiba Bāne atrada vecāku pabalstam rezervētās summas pieaugumu no 68 687 088 eiro šogad līdz 84 014 238 eiro nākamgad. Šie +15,3 miljoni eiro ir ļoti ievērojama summa, par kuras pamatojumu FM teicās neko nezinām. Labklājības ministrija atklāja savus aprēķinus, ka pabalstu saņemošo vecāku skaitam jāpieaug no 18 879 personām vidēji mēnesī šogad līdz 20 661 personai nākamgad (+1782 personas). Par to jābrīnās, jo šogad pirmajos astoņos mēnešos piedzimuši mazāk bērnu nekā pirms gada un konkrēto pabalstu izmaksas laiks ir gads vai pusotrs gads pēc bērna piedzimšanas. Pabalstu saņēmēju skaita pieaugums visa nākamā gada garumā neprasa ārkārtīgi strauju dzimstības pieaugumu jau šā gada atlikušajos mēnešos, bet tomēr liek mainīt dzimstības ievirzi no samazināšanās uz stabilu palielināšanos.
Ja pabalstam rezervētā summa nav fikcija, tad tās iztērēšana ir iespējama nevis uz jaundzimušo skaita, bet uz pabalstu apmēra pieaugumu atbilstoši pabalstu saņēmēju legālajām algām. Proti, ja dzimstības (der arī adopcijas) bums notiktu tajās aprindās, no kurām nākusi ģimenes pabalsta čempionģimene ar 328 eiro dienā (dienā, nevis mēnesī!). Šādu cilvēku atbalstam valsts naudu nekad nav žēlojusi un nežēlos.
Arnis Kluinis