autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Dārzeņi lēti – viss lēts

Centrālās statistikas pārvaldes vakardienas paziņojumam par cenu kāpumu tikai 0,1% apmērā gada laikā noteikti piekritīs visi tie, kuriem ēšanai nevajag neko daudz vairāk par svaigiem kāpostiem.

CSP vakar informēja par patēriņa cenu izmaiņām šā gada jūlijā attiecībā pret pagājušā gada jūliju un attiecībā pret šā gada jūniju. Attiecīgie vidējo cenu rādītāji esot +0,1% gada un -0,3% mēneša laikā. Vidējās cenas sastingumu vai pat lejupeju statistiķi izrēķinājuši no divām pretējām tendencēm. Gada laikā pakalpojumu cenas Latvijā augušas par 2,7%, toties preču cenu -0,9% nodrošinājuši, lai dzīve Latvijā nekļūst dārgāka. Pat viena mēneša laikā pakalpojumu sniedzēji pamanījušies celt savas cenas par 1,6%, toties preču pārdevēji bijuši spiesti atkāpties, t.i., pazemināt savas cenas caurmērā par 1,1%.

Patēriņu cenu izmaiņu rēķināšanā Latvija atkal nonākusi fāzē, kad CSP mērījumi un cilvēku pieredze jebkurā maksāšanas vietā un reizē aizvien attālinās viens no otra. Smalkāk izsakoties, inflācija izrādās pavisam kas cits nekā dzīves dārdzība, kuras pieaugumu CSP nerēķina vai arī rēķina mājsaimniecības izdevumu formātā, kas CSP prasa daudz vairāk laika. Pirms pāris nedēļām CSP sniedza datus par pagājušo gadu, ka mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pret 2014. gadu pieauguši par 16,29 eiro jeb 5,4% un bijuši 315,78 eiro mēnesī. Visticamāk, ka reālie izdevumi šogad turpina augt pērn uzņemtajā tempā, uzsver NRA.lv.

Inflācija ir rādītājs, ko iespējams iekļaut valsts aparātam nepieciešamajā stāstā par stabilitāti kopumā un cenu stabilitāti tajā skaitā. Konkrētajā gadījumā preču cenu pazemināšanās tiek pamatota ar svaigo kāpostu cenu pazemināšanos kā jūlijam patiešām raksturīgu parādību. CSP aprēķiniem atbilstošo ietaupījumu savā budžetā jūlijā patiešām varēja izjust ikviens cilvēks vai ģimene, kas jūlijā ēda kāpostus, kāpostus un kāpostus. Neiekļaušanās šādas racionālas, uz patēriņa groza optimizāciju vērstas uzvedības modelī ir cilvēku niķi un kaprīzes, par kurām viņiem jāpiemaksā.

Arnis Kluinis

Foto:KRiemer/https://pixabay.com/en/users/KRiemer-932379//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru